Endometrija biezums ir norma

Iekšpusē dzemdes dobumā ir izklāta īpaša gļotaka, ko sauc par endometriju. Šim apvalkam ir ievērojams asinsvadu skaits un menstruālā cikla gaitā ir milzīga loma, un tā biezums mainās atkarībā no dominējošā hormona katrā sievietes cikla fāzē. Šo vērtību nosaka tikai ultraskaņas diagnostikas laikā, un tā ir ļoti svarīga visām problēmām ar sieviešu reproduktīvo sistēmu.

Endometrija struktūra

Endometrijs sastāv no diviem slāņiem - pamata un funkcionāliem. Mēneša laikā funkcionālais slānis tiek noraidīts, bet jau līdz nākamajam ciklam tiek atjaunots, pateicoties pamatnes slāņa spējai atjaunoties. Iekšējā dzemdes gļotāda ir ļoti jutīga pret jebkādām hormonālām izmaiņām sievietes ķermenī. Menstruālā cikla otrajā pusē progesterons kļūst par dominējošo hormonu, kas gatavo endometriju, lai saņemtu apaugļotu olu, tāpēc cikla otrajā pusē tas kļūst biezāks un asins apgāde ir daudz bagātāka. Parasti, ja grūtniecības laikā nenotiek, endometrija funkcionālais slānis atkal tiek noraidīts, tā biezums samazinās, un tas atstāj sievietes ķermeni kā cita menstruālā asiņošana.

Dažāda cikla dienām ir noteikta dzemdes endometrija biezuma norma, un ievērojama novirze no šīs vērtības var veicināt neauglību. Šajā gadījumā sievietei nepieciešama nopietna ārstēšana ar hormonālām zālēm stingrā ginekologa uzraudzībā.

Endometrija biezuma normālās vērtības dažādos cikla posmos

Parasti tūlīt pēc menstruācijas endometrija biezums ir aptuveni 2-5 mm, cikla vidū tas ir robežās no 9-13 mm. Sievietes cikla otrajā pusē šī vērtība sasniedz maksimumu - līdz 21 mm un tieši pirms menstruācijas, endometrija biezums nedaudz samazinās un tā norma ir 12-18 mm.

Menstruālā asiņošanas periodā sievietes organismā ir ļoti nopietnas hormonālās izmaiņas . Zem to spiediena endometrija biezums strauji samazinās, un tās menopauzes norma ir 4-5 mm. Ja menopauzes laikā dzemdes epiteli sabiezē, dinamikā ir jāievēro ārsts.