Vakcinācija ir nepieciešama, lai pasargātu bērnu no tādām nopietnām slimībām kā hepatīts, tuberkuloze, poliomielīts, raudzenes, garo klepu, difterijas, stingumkrampju un parotitu. Pirms vakcīnas izstrādes, šīs slimības pavada daudzu bērnu dzīvi. Bet pat tad, ja bērnu varētu izglābt, sarežģījumus, piemēram, paralīzi, dzirdes zudumu, neauglību, pārmaiņām sirds un asinsvadu sistēmā, atstāja daudzus bērnus ar invaliditāti uz mūžu. Iespējamo komplikāciju dēļ pēc vakcinācijas daudzi vecāki atsakās vakcinēt bērnus, šī problēma pediatrijā joprojām ir ļoti aktuāla. No vienas puses, epidēmiju draudi palielina nevakcinēto bērnu skaita pieaugums. No otras puses, dažādos avotos ir daudz biedējošu informāciju par šausmīgajām sekām pēc vakcinācijas. Vecākiem, kas nolemj vakcinēties, ir jāsaprot, kā jāveic vakcinēšana un kādi piesardzības pasākumi jāveic.
Vakcinācija ir nogalināto vai novājināto mikrobu vai vielu, ko rada šie mikrobi, ievadīšana ķermenī. Tas nozīmē, ka neitralizēts slimības ierosinātājs ir inokulēts. Pēc vakcinācijas ķermenis attīsta imunitāti pret konkrētu slimību, bet nesaslimst. Jāpatur prātā, ka pēc vakcinācijas bērns būs novājināts, ķermenim būs nepieciešams atbalsts. Vakcinācija ir smags stresa ķermenis, tādēļ ir obligāti noteikumi, kas jāievēro pirms un pēc vakcinācijas. Vissvarīgākais noteikums - vakcināciju var veikt tikai veseliem bērniem. Hronisku slimību gadījumā nekādā gadījumā nevajadzētu vakcinēties saasināšanās laikā. Attiecībā uz citām slimībām vismaz divas nedēļas pēc atveseļošanās jānokļūst, un tikai tad var veikt vakcināciju. Lai izvairītos no komplikācijām pēc vakcinācijas, ārstam jāpārbauda bērns - pārbaudiet sirds un elpošanas orgānu darbību, veiciet asins analīzi. Ir jāinformē ārsts par alerģiskām reakcijām. Pēc vakcinācijas ieteicams vismaz pusstundu palikt ārsta uzraudzībā. Atkarībā no bērna stāvokļa ārsts var ieteikt lietot antihistamīna līdzekļus 1-2 dienas pirms vakcinācijas, lai mazinātu iespējamās alerģiskās reakcijas. Pēc vakcinācijas bērnam temperatūra var pieaugt ļoti ātri, tādēļ ir ieteicams sākt zāļu lietošanu pret pretsāpju līdzekļiem pirms vai tūlīt pēc vakcinācijas. Tas ir īpaši nepieciešams, ja iepriekšējās vakcinācijas laikā temperatūra pēc vakcinācijas jau ir paaugstināta. Imūnsistēma slimībai tiek attīstīta 1-1,5 mēnešu laikā, tādēļ pēc vakcinācijas nedrīkst apdraudēt bērna veselību, nepieciešams izvairīties no hipotermijas, lai saglabātu imunitāti pret vitamīniem. Pirmās 1-2 dienas pēc vakcinācijas mazuļa nav ieteicams mazgāt, īpaši, ja viņa imunitāte ir novājināta.
Katrai vakcinācijai var būt saistītas dažas izmaiņas bērna stāvoklī, kas tiek uzskatīti par normāliem un neapdraud veselību, bet var būt dzīvībai bīstamas komplikācijas. Vecākiem jāzina, kāda bērna stāvoklis pēc vakcinācijas tiek uzskatīts par normālu, un kādos gadījumos ir jāmeklē palīdzība.
B hepatīta vakcīna tiek veikta pirmajā dienā pēc bērna piedzimšanas. Pēc vakcinācijas pret hepatītu pieņemamā atbilde ir neliela kondensācija un sāpes injekcijas vietā, kas notiek 1-2 dienu laikā, vājums, nedaudz paaugstināta temperatūra, galvassāpes. Citu stāvokļa izmaiņu gadījumā konsultējieties ar ārstu.
Vakcīna pret tuberkulozi BCG tiek ievadīta 5.-6. Dienā pēc dzemdībām. Līdz izrakstīšanas no slimnīcas brīžiem parasti nav vakcinācijas pēdas, un tikai pēc 1-1,5 mēnešiem injekcijas vietā parādās neliela infiltrācija ar diametru līdz 8 mm. Pēc tam parādās pūslīša, kas atgādina flakonu, veido garoza. Kaut arī garoza nenokļūst, ir jāuzrauga, lai infekcija netiktu nozvejota, bet peldēšanās laikā nevajadzētu berzēt vakcinācijas vietu. Pēc 3-4 mēnešiem garoza iet un joprojām ir mazs rēta. Ārstam pēc vakcinācijas BCG jāārstē, ja nav lokālas reakcijas vai spēcīgs apsārtums vai vājums attīstās pustulī.
Pēc vakcinācijas pret poliomielītu, nevajadzētu pieļaut nekādas reakcijas, ja izmaiņas bērna stāvoklī, jums jāsazinās ar ārstu.
Pēc DTP vakcīnas (difterijas, stingumkrampju un garā klepus) komplikācijas ir bieži. Šādos gadījumos atsevišķas vakcīnas sastāvdaļas tiek izmantotas turpmākai revakcinācijai. Var būt temperatūras paaugstināšanās līdz 38,5 ° C, stāvokļa pasliktināšanās. Šī reakcija notiek 4-5 dienu laikā un nav bīstama bērnam. Gadījumos, kad pēc DPT vakcinācijas āda kļūst blīvāka un sārtusi injekcijas vietā, temperatūra ir augstāka par 38,5 ° C, un stāvoklis asi un ievērojami pasliktinās, ir nepieciešams konsultēties ar ārstu. Bieži vien pēc vakcinācijas veido vienreizēju sastāvdaļu, galvenokārt nepareizas vakcīnas ievadīšanas dēļ. Šādi uzbrukumi izšķīst mēneša laikā, bet speciālistam nevajadzēs parādīties.
Pēc vakcinācijas, vakcinējot pret cūciņu (cūciņu) , var parādīties neliels blīvējums. Var palielināties arī sāpju dziedzeri, var rasties īslaicīgas sāpes vēderā. Pēc vakcinācijas pret epidēmiju temperatūra retos un īslaicīgi palielinās.
Pēc bērna piedzimšanas no masalām reti tiek mainīts stāvoklis. Šo vakcīnu lieto vienreiz 1 gadu vecumā. Retos gadījumos masalu pazīmes var parādīties 6-14 dienas pēc vakcinācijas. Temperatūra paaugstinās, parādās iesnas, var rasties nelieli izsitumi uz ādas. Šie simptomi pazūd 2-3 dienu laikā. Ja bērns pēc vakcinācijas ilgstoši slimoties, tad ir jākonsultējas ar ārstu.
Pēc vakcinācijas pret stingumkrampjiem var attīstīties anafilaktiskas reakcijas, kas apdraud dzīvību. Ja temperatūra paaugstinās, ir jāmeklē alerģijas pazīmes, lai saņemtu palīdzību.
Pēc vakcinācijas pret masaliņām reti rodas blakusparādības. Dažreiz pēc vakcinācijas var būt simptomi masaliņas, izsitumi, limfmezglu palielināšanās. Jums var būt iesnas, klepus, drudzis.
Ja vakcinācijai ir atļauta tikai individuāla pieeja katram bērnam. Tāpēc labāk ir doties uz specializētiem centriem vai ģimenes ārstiem, kuri apzinās bērna veselību, un var izskaidrot vecākiem visas vakcinācijas nianses, kā arī uzraudzīt bērna stāvokli pēc vakcinācijas. Profesionāla pieeja ievērojami samazina komplikāciju risku pēc vakcinācijas, tādēļ, ja vecāki nolemj veikt vakcināciju, tad rūpīgi jāuzlabo viņu bērni un jāuztic viņu veselība tikai pieredzējušiem speciālistiem.