Dzīvsudraba ziede ir vairāku preparātu kombinācija, kuru pamatā ir dzīvsudrabs vai tā savienojumi, kurus izmanto kā ārēju vielu, galvenokārt parazitārām ādas slimībām. Līdz šim šīs zāles nav pieejamas un tās nav pārdošanā.
Dzīvsudraba ziedes veidi
Vienā laikā tika sadalīti trīs šādu ziedu veidi: balta, pelēka un dzeltena.
Dzīvsudraba balta ziede satur 10% dzīvsudraba amidohlorīdu, lanolīnu un petrolatumu. Pelēka ziede satur apmēram 30% metāla, kā arī dzīvnieku izcelsmes taukus.
Visizplatītākā bija dzeltenā dzīvsudraba ziede, kas tika izgatavota, pamatojoties uz dzelteno dzīvsudraba oksīdu (tādu pašu nogulsnēto dzīvsudrabu vai nogulsnēs), vazelīnu un bezūdens lanolīnu. Zeltao dzīvsudraba ziede galvenokārt tika izmantota kā acs blefarīta, konjunktivīta, keratīta un citu acu iekaisuma slimību gadījumā, turklāt ar dažām ādas slimībām (seboreju, sikozi, pedikulozi, pustulozi iekaisumu). Galvenās aktīvās vielas koncentrācija oftalmoloģiskajā ziedē svārstījās no 1-2% ziepai līdz 5-10% ādā.
Norādījumi dzeltenā dzīvsudraba ziedes lietošanai
Šo narkotiku parasti ražo aptiekā saskaņā ar pasūtījumu ar atbilstošu recepti. Saglabāti tumšā stikla traukā, kas ir stingri aizsērējusi, nepieejama gaismai. Oftalmoloģiskās ziedes glabāšanas laiks ir līdz 5 gadiem. Zāļu antiseptiska, antiparazīta, pretiekaisuma iedarbība. Ziede ir paredzēta vienīgi ārējai, lokālai lietošanai, iesaiņošanai konjunktīvas maisiņā vai piemērošanai skartajām ādas vietām.
Šīs zāles nav ieteicamas kopā ar etilmorfīnu, kā arī no broma un joda preparātiem, jo tie veicina dzīvsudraba halogenīdu veidošanos dzīvsudraba lietošanas vietās, kurām ir caurejas efekts. Ziede ir kontrindicēta ekzēmā un alerģisku reakciju gadījumā.