Pēdējo desmitgažu laikā sieviešu krūšu slimību skaits ir strauji pieaudzis. Krūšu slimību klasifikācija ietver divas grupas: iekaisuma un audzēja. Abus šos līdzekļus labi ārstē agrīnā stadijā.
Iekaisuma slimības
Tās ietver mastitu un mastopātiju. Bieži krūškurvja iekaisums rodas, barojot bērnu ar krūti, kad krūtsgali ir plaisas. Bieži vien tas izraisa akūtu mastītu. Mastīta cēloņi var būt arī stagnējošs piens, nepilnīga dziedzera iztukšošana barošanas laikā un barības procesa neatbilstība higiēnai.
Mastopātija - krūšu dziedzera dishormonāla slimība, kas izpaužas kā labdabīgu audzēju - plombu vai cistu parādīšanās. Tās parādās, kad ir bojāts dziedzeru un saistaudu līdzsvars, un sākas to patoloģiska augšana. Mastopātija ir pirmsvēža slimība.
Smadzeņu iekaisuma slimību simptomi:
- sāpes krūtīs ;
- augsta temperatūra;
- plombas vai audzēju izskats, apsārtums, pietūkums;
- smaguma un neērtības sajūtas krūtīs;
- asiņaini izdalījumi no sprauslām.
Audzēju slimības
Fibroadenoma ir labdabīgs audzējs, piemēram, papilomas un cista, kā arī cita veida šķiedru formējumi.
Sieviešu vēža slimību skaita ziņā krūts vēzis tiek piešķirts pirmajā vietā. Var izraisīt ļaundabīgu audzēju:
- iedzimta predispozīcija;
- hormonu medikamentu lietošana ar kontracepcijas līdzekļiem;
- epitēlija netipiskas hiperplāzijas rašanās;
- starojuma ietekme;
- vairogdziedzera slimības;
- ja sieviete nav iestājusies grūtniecība un nav piedzimusi.
Krūšu onkoloģijas pazīmes:
- plombējumu rašanās;
- dziedzera ādas izmaiņas - tūska, "citrona garoza", apsārtums, ievilkšana;
- piešķiršana;
- zīmēšanas vai asiņošanas sprauslas.
Vissvarīgākais piena dziedzera slimību profilaksē ir veselīgs dzīvesveids, mobilitāte, pareiza uztura, higiēna, stresa trūkums. Apģērbā ir jāatmet veļa, spēcīgi saspiežot krūtiņu. Regulāri jāveic profilaktiskie izmeklējumi.