Pašattīstības vēlme ir dabisks izdzīvošanas mehānisms, bez kura cilvēce nekad nebūtu sasniedzis mūsdienu līmeni. Problēma ir šķēršļi, kas gaidā šo ceļu, no kuriem viens var būt eksistenciāla krīze, kas attīstās no iekšējām pretrunām. Pastāv neiroze, kad nav jāuztraucas par minimālajām dzīves vajadzībām.
Eksistenciālā krīze cilvēku dzīvē
Vēlme attaisnot to pastāvēšanu rodas vispār, taču daudzi paskaidrojumi izrādās vienkārši un netraucēti dziļas reliģiozitātes dēļ vai citu veidu attieksmju dēļ. Agrīnā izredzētajos ideālos rodas neapmierinātības eksistenciālās problēmas. Persona vairs nejūt gandarījumu no statusa celšanās vai zaudē ticību viņa dzīves pārnacionālajai vērtībai. Cits šādas pieredzes cēlonis var būt nāves nenovēršamība.
Cilvēka eksistenciālas problēmas
Iespējams, šķiet, ka šādas pārdomas apmeklē tikai neierobežota brīva laika īpašnieki, smagi strādājošie cilvēki nav spējuši atstāt neirozi. Tas daļēji ir taisnība, biežāk eksistenciālās pieredzes apmeklē radošo profesiju pārstāvji, bet tie, kas strādā ar roku darbā, ir mazāk pakļauti pašu interesēm, taču tie nav pilnībā aizsargāti no tā.
Neirozes priekšnoteikumi var būt:
- mīļotā zaudējums;
- savas dzīves draudi;
- psychedelics pielietošana;
- ilgstoša izolācija;
- daloties ar mīļoto vai bērnu.
Eksistenciālā krīze un pašnāvība
Domāšanas procesā cilvēks saskaras ar pretrunu, ko radījusi savas dzīves nozīmes sajūta un vienlaicīga izpratne par tā nevajadzību. Nespēja rast risinājumu šai situācijai kļūst par eksistenciālu izmisumu, par kuru ir zaudēta interese par savu nākotni. Krīzes pasliktināšanās var novest pie vēlmes izbeigt bezjēdzīgu pastāvēšanu, kas nav spējīga ikvienam gūt labumu. Šajā gadījumā personai ir ārkārtīgi grūti pašam atrisināt situāciju.
Eksistenciālā vientulība
Ir divu veidu vientulība: ikdienas un eksistenciāla. Pirmo raksturo izolācija no sabiedrības, bieži vien saistīta ar bailēm no atteikšanās vai baidās, ka kāds pārāk tuvu nonāk. Otrais veids ir dziļāks, nevis paļauties tikai uz to, ka tuvumā nav cilvēku. Šeit problēma ir tāda iekšējā miera iznīcināšana, kāda ir katram cilvēkam.
Šīs sekas ir eksistenciālas neapmierinātības sajūta, ko izraisa vēlēšanās zaudēt vismaz noteiktu nozīmi. Cilvēkam jūtama apātija, viņam visiem ir garlaicīgi, bet stāvoklis nav patoloģisks. Tas ir, eksistenciālā krīze šajā posmā ir raksturīga vispārēja depresija, cilvēks jūtas bezjūtīgs būt, viņš nevēlas mācīties kaut ko jaunu un attīstīt, bet arī nav vēlmes kaitēt sev.
Eksistenciālas bailes
Šāda veida pieredze parasti tiek piešķirta atsevišķai grupai, jo tā nav saistīta ar konkrētu notikumu, bet ir savstarpēji saistīta ar cilvēka iekšējo pasauli . Visā notiek eksistenciālā trauksme dažādos pakāpēs, bet ne vienmēr tas ir skaidri jūtams, pateicoties spēcīgam zemapziņas blokam. Šis dziļums un bažas par skaidru robežu sarežģītība padara neiespējamu to pilnīgu likvidēšanu, patiesībā tikai samazina smagumu. Visas eksistenciālās rūpes iedala 4 galvenajās grupās:
- bailes no laika - cilvēks baidās kļūt vecs, kļūt bezspēcīgs, mirst, piedzīvot neskaidras nākotnes dēļ;
- bailes no kosmosa - briesmas no tumsas , dziļuma, atklātās telpas, pārmaiņām, vēlēšanās skaidri regulēt dzīves veidu un to sekot tikai;
- bailes no dzīves - pieredze attiecībā uz noslēpumu, noslēpumu un vienlaicīgu bezjēdzību būt;
- bailes no sevis ir bailes zaudēt prātu vai zaudēt kontroli, izpratnes trūkums par saviem centieniem vai darbībām.
Eksistenciāls vīns
Tas ir vislabākais brīdis domāt par savu likteni, jo ar pareizo pieeju tas var radīt vēlmi virzīties uz priekšu, attīstīt ne tikai profesionālās prasmes, bet arī emocionālās saziņas veidus ar pasauli. Palīdz atbrīvot personu uz jaunu līmeni. Pārdzīvojot eksistenciālo krīzi dzīvē, var būt trīs galvenie iemesli vainas cēlumam:
- nepilnīga pašrealizācija;
- nepietiekami ciešas attiecības ar radiniekiem un svarīgiem cilvēkiem;
- savienojuma zaudēšana ar Absolūtu.
Kā tikt galā ar eksistenciālo krīzi?
Cilvēku dziļās sajūtas klātbūtne un dzīves kodola zuduma sajūta cilvēks nesekmīgi meklē stiprās puses, lai atrisinātu eksistenciālo krīzi, kuras pārvarēšana sastāv no diviem galvenajiem posmiem:
- Atzīšana . Problēma ir tāda, ka tā ir jāatrisina, un ir iespējams, ka katrs cilvēks savā izvēlē ir pilnīgi brīvs.
- Jauna nozīme . Krīze ir jauna posma sākums, vecie dzīves iemesli vairs nav piemēroti, laiks atrast jaunus. Jēdzienu var atrast, iegūstot maksimālu prieku no dzīves un gūstot labumu cilvēcei.
Psihoterapeiti atzīmē iespēju mazināt pieredzes smagumu, sarunās ar mīļajiem. Ja pasākumus neveic, eksistenciālā neiroze attīstās, ņemot vērā pieredzi, kas izraisa iekšējo orgānu traucējumus. Ar neirozi varēs tikt galā tikai eksperts, kurš izmantos kompleksu terapiju (psihokorekciju un medicīnu).