Deja vu ietekme ir īpašs prāta stāvoklis, kurā indivīds uzskata, ka viss, kas notiek, ir viņam pazīstams - tā, it kā viņš jau būtu šajā situācijā. Tajā pašā laikā šī sajūta nav saistīta ar konkrētu pagātnes laiku, bet vienkārši rada iespaidu par jau pazīstamu. Šī ir diezgan izplatīta parādība, un daudzi cilvēki vēlas uzzināt, kāpēc notiek deja vu efekts. Šajā rakstā mēs aplūkosim zinātnieku versijas.
Kāpēc notiek deja vu efekts?
Déjà vu stāvoklis līdzinās tam filmas skatīšanai, kuru tik ilgi esat redzējuši, ka jūs neatcerosiet, kad tas jebkad ir bijis, un jūs apgūsiet tikai dažus motīvus. Daži cilvēki mēģina pat atcerēties, kas notiks nākamajā brīdī, bet tas neizdodas. Bet, tiklīdz notikumi sāk attīstīties, cilvēks saprot, ka zina, ka viss turpināsies šādā veidā. Tā rezultātā rodas iespaids, ka jūs iepriekš zinājāt notikumu secību.
Zinātnieki izvirza dažādas hipotēzes par to, kas patiesībā ir deja vu efekts. Pastāv teorija, ka smadzenes var mainīt kodēšanas laiku. Šajā gadījumā laiks vienlaikus tiek kodēts kā "klāt" un "pagājis". Tāpēc pastāv pagaidu atdalīšana no realitātes un sajūta, ka tā jau bija.
Vēl viena versija - deja vu ir izraisīta bezsamaņā informācijas apstrādē sapnī. Patiesībā faktiski persona, kas piedzīvo deja vu, atceras tādu situāciju, kādu kādreiz sapņoja un kas bija ļoti tuvu realitātei.
Deja vu reversais efekts: zhamevyu
Žamevu ir termins, kas iegūts no franču frāzes "Jamais vu", kas tulko kā "nekad nav redzēts". Šis stāvoklis, kas būtībā ir deja vu pretstats. Savā gaitā persona pēkšņi uzskata, ka pazīstama vieta, parādība vai persona šķiet nepazīstama, jauna, negaidīta. Šķiet, ka zināšanas ir pazudušas no atmiņas.
Šī parādība ir ļoti reti sastopama, taču bieži vien tā ir atkārtota. Ārsti ir pārliecināti, ka tas ir simptoms garīgās veselības traucējumu - epilepsijas, šizofrēnijas vai organisko Senile psihozes.
Kāpēc deja vu efekts parādās bieži?
Pētījumi liecina, ka mūsdienās 97% veselīgu cilvēku šo efektu piedzīvoja vismaz vienu reizi savā dzīvē. Daudz biežāk tas notiek ar tiem, kuri cieš no epilepsijas. Interesanti arī tas, ka līdz šim deja vu ar mākslīgiem līdzekļiem vēl nav bijis iespējams.
Parasti cilvēks piedzīvo deja vu diezgan reti - tas apgrūtina šīs parādības izpēti. Pašlaik zinātnieki cenšas noskaidrot, kāpēc pacienti ar epilepsiju un dažiem veseliem cilvēkiem vairākas reizes gadā vai pat mēnesī to piedzīvo, taču līdz šim atbilde nav atrasta.
Deja vu ietekme: A. Kurgana iemesli
Andreja Kurgan mūsdienu darbā "Deja vu depresija" var redzēt secinājumus, ka patiesībā pieredzes cēloni var saukt par neparastu divu situāciju slāņošanu uzreiz: viena no tām notika
Šim slāņojumam ir savi nosacījumi: ir nepieciešams mainīt laika struktūru, kurā nākotne ir iespiesta mūsdienās, kuras dēļ cilvēks var redzēt savu eksistenciālo projektu. Šī procesa gaitā ir izstiepta nākotne, kas satur gan pagātni, gan tagadni, gan nākotni.
Jāatzīmē, ka šobrīd neviena no versijām nekad nav atzīta par oficiālu, jo šo nenotveramo fenomenu ir diezgan grūti mācīties, klasificēt un izjaukt. Turklāt joprojām ir cilvēki. Kas nekad nav piedzīvojuši deja vu, jautājums par tā īsto izplatību paliek atklāts.