Magnija intravenozi

Magnija (magnija sulfāts) ir zāles, kas ir pieejamas kā šķīdums intramuskulārām un intravenozām injekcijām, kā arī pulvera veidā iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai. Zāles ir vazodilatators, spazmolītisks līdzeklis (ar pretsāpju efektu), pretkrampju līdzeklis, antiaritmisks, hipotonisks, tocolytic (izraisa dzemdes gludo muskuļu relaksāciju), vājiem diurētiskiem, zoloturiskiem un nomierinošiem līdzekļiem.

Šī aģenta specifiskā iedarbība ir atkarīga no devas un lietošanas veida.

Kad tiek lietots Magnezija?

Norādījumi intravenozai ievadīšanai Magnezijā:

• hipertensijas krīze;
• smadzeņu tūska ;
• encefalopātija;
• eklampsija;
• priekšlaicīgas dzemdības draudi (galvenokārt magnēzija trūkuma dēļ);
• magnēzija deficīts asinīs;
• epilepsija;
• ventrikulārā aritmija vai tahikardija;
• palielināta garīgās un nervu aktivitāte;
• krampji.

Šo zāļu lietošana nav paredzēta grūtniecības pirmajā trimestrī un pirms dzemdībām. Arī magnija sulfāts ir kontrindicēts, ja:

• zems asinsspiediens;
• bradikardija;
• atrioventrikulārā blokāde;
• elpošanas centrs;
• nieru mazspēja;
• zarnu aizsprostojums;
• dehidratācija .

Jūs nevarat turpināt lietot zāles atsevišķu alerģisku reakciju gadījumā.

Magnēzija intravenozas ievadīšanas blakusparādības

Ar zāļu ievadīšanu var novērot:

• sejas apsārtums;
• svīšana;
• bradikardija;
• redzes traucējumi;
• galvassāpes.

Pārdozēšanas gadījumā ir iespējams nomākt sirdsdarbību un nervu sistēmu. Ar augstu magnija koncentrāciju plazmā (ar ātru zāļu ievadīšanu), iespējams, ka:

• slikta dūša;
• vemšana;
• caureja;
• poliurija (palielināta urīna veidošanās).

Kā ievadīt Magneziju intravenozi?

Intramuskulārai un intravenozai injekcijai lieto 25% magnija šķīdumu ampulās. Jo ātra zāļu ievadīšana var izraisīt vairākas komplikācijas intravenozai lietošanai. Magnēzija tiek atšķaidīta ar fizioloģisko šķīdumu vai 5% glikozes šķīdumu un tiek ievadīta ar pilieniņām. Ja rodas tādas blakusparādības kā reibonis, galvassāpes, lēna sirdsdarbība, pacients nekavējoties par to ziņo medmāsai. Magnēzija ievadīšanas laikā var novērot degšanu vēnā, kas parasti apstājas, kad zāļu ievadīšanas ātrums samazinās.

Viena zāļu deva parasti ir 20 ml 25% šķīduma, smagos gadījumos ir pieļaujams palielināt devu līdz 40 ml. Atkarībā no indikācijām un pacienta stāvokļa Magnesia var ievadīt divas reizes dienā. Hroniskas nieru mazspējas gadījumā zāles jālieto piesardzīgi un minimālā devā.