BezsamaĦas loma katras personas dzīvē ir ļoti lieliska. Paradumi, prasmes un paradumi ir bezsamaņā. Apziņa par visiem apziņas un supersonības mijiedarbības likumiem, bezsamaņā esošo īpašību un metožu izpēte ļauj ikvienam pārliecināti dzīvot, uzlabot savu darbību efektivitāti, veiksmīgi atrisināt viņu dzīves problēmas.
Psiholoģiska bezapziņa apzīmē visu garīgo procesu, parādību, darbību un stāvokļu kopumu, kuras ietekmē un funkcionēšanā cilvēks nespēj sevi realizēt. Viņi gulstas ārpus cilvēka prāta, ir bezsamaņā un to nevar kontrolēt apziņā vismaz konkrētā brīdī. BezsamaĦas atklājējs cilvēka psihes un visas bezsamaĦas psiholoăijas nodaĜā bija Sigmunds Freids. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš izvirzīja jautājumu par apziņas identificēšanas nepareizību ar cilvēka psihi. Freids uzskata, ka bezsamaĦas problēmas izraisa cilvēka uzvedību.
Tiek izdalīti šādi bezsamaņā esošie veidi:
- Dabīgais bezsamaņā, kas sastāv no instinktiem, diskiem, kolektīvajiem bezsamaņā. Jānorāda, ka Šveices psihoterapeita K.G. psiholoģiskajā literatūrā tika iekļauts termins "kolektīva bezsamaņa". Jung Saskaņā ar Jung viedokli, kolektīvais bezsamaņā ir dzīvnieku sēriju priekšteču funkcionēšana. To raksturo fakts, ka tā saturs nekad nav bijis apziņā un tiek mantots no priekštečiem.
- Personīgais vai individuālais bezsamaĦas process sastāv no satura, kas reiz bija apziĦots, bet beidzot pazuda no apziņas.
- Attīstītā bezsamaņā notiek šīs prasmes,
prasmes, ieradumi, automātiskās kustības - pieredze, kas sākas no bērnības un turpina uzkrāties visā mūsu dzīvē. - Izglītots cilvēka bezsamaņā ir tā saucamā sociālā bezsamaņa, tie uzskati, kas parādījās dzīves pieredzes ietekmē izglītības procesā, uzvedības stereotipi, kas veidojās apkārtējo cilvēku ietekmē.
Bezsamaņā ir pilns ar informāciju, pieredzi un atmiņām, daudz vairāk nekā katra cilvēka apziņas redzamā puse. Piekļūt šai dzīves bagāžai nav tik vienkārši, bet kāds, kas izdosies, vienmēr aizmirst par neveiksmēm jebkurā darbības jomā.